Es ❤️ Art Deco

1925. gadā Parīzē notika iespaidīga dekoratīvās mākslas izstāde, kas ne vien deva nosaukumu jaunam dizaina virzienam, Art Deco, bet arī ietekmēja arhitektūru, interjera, modes un grafisko dizainu vēl daudzas desmitgades. Tajā ar panākumiem piedalījās arī Latvija, saņemot vairākus apbalvojumus. Septiņu mēnešu laikā izstādi apskatīja gandrīz 16 miljoni apmeklētāju. Modes muzeja izstāde ir veltījums žilbinošajai, eksotiskajai un satriecoši skaistajai Art Deco modei, kas tapa 20. gadsimta 20. un 30. gados – un turpina valdzināt arī teju 100 gadus vēlāk.

Izstādē mirdz ne vien tērpi, bet arī vārdi – slavenākie Parīzes kuturjē un ietekmīgākās modes noteicējas. Izstādē būs apskatāmi Parīzes “modes karaļa” Pola Puarē (Paul Poiret), ambiciozās un inovatīvās Gabrielas ‘Koko’ Šaneles (Gabrielle ‘Coco’ Chanel) un elegantās Žannas Lanvēnas (Jeanne Lanvin) dizainētie tērpi. Būs iespēja aplūkot arī divu Šaneles sīvu konkurentu – sportiskā Žana Patū (Jean Patou) un sirreālisma dīvas Elzas Skjaparelli (Elsa Schiaparelli) tērpus. Savukārt izcilā modes ilustratora un skatuves kostīmu mākslinieka Erte (Erté) dizainētais skatuves tērps “Zelta dejas eņģelis” ļaus novērtēt Art Deco teatralitāti.

Viens no izstādes vadmotīviem ir spožums – tie ir gan metalizēti audumi un mežģīnes, ko plaši izmanto Art Deco modē, gan atlasa gludenais spīdums, gan bagātīgi, ģeometriski pērlīšu un fliteru izšuvumi. Apmeklētājiem ir iespēja novērtēt gan 20. gadu tunikas tipa kleitiņas un vakara manto, gan elegantās vēlīnā Art Deco vakarkleitas, kas tapušas 30. gados.

Art Deco stils sevī apvienoja šķietami ārkārtīgi atšķirīgus strāvojumus un iedvesmas avotus – to vidū bija gan modernie mākslas virzieni, īpaši kubisms un supremātisms, vēlāk arī ekspresionisms, gan interese par eksotisko, tostarp Seno Ēģipti, Japānu, Ķīnu un Centrālameriku. Tā bija arī vēlme atgūties pēc kara laika haosa, tiecoties pēc simetrijas, stabilitātes, greznības un “mūžīgo svētku” atmosfēras. Milzīga nozīme bija arī rūpniecības, un tehnikas attīstībai, kas padarīja populāru vēsu, metālisku spīdumu, ātrus auto, kā arī jauna veida ēkas, kas tiecās pēc lielākas funkcionalitātes.

Atšķirībā no iepriekšējā lielā dizaina un mākslas virziena, Art Nouveau jeb jūgendstila, Art Deco iedvesmojās ne tik daudz no dabas, cik no cilvēka radītās dzīves vides – tas ir modernās lielpilsētas, ātruma un tehnikas stils. Vijīgās jūgendstila līnijas nomaina no kubisma aizgūtas stūrainas formas un eleganta ģeometrija, savukārt melanholiski gurdās gadsimta sākuma atmosfēras vietā nāk teju drudžaina rosība, kas izpaužas it visā – no džeza mūzikas sinkopētajiem ritmiem līdz pat aizvien jauniem un ātrākiem transportlīdzekļiem ielās – un debesīs.

Vienas no lielākajām pārmaiņām kara un pēckara periodā piedzīvoja tieši sievietes – un tas atspoguļojās arī modē. Lielpilsētas nu apdzīvoja pavisam jauna tipa sieviete: īsiem matiem, vecāko paaudzi šokējošās tunikveida kleitās, elegantās zīda zeķēs un kurpītēs, ko beidzot varēja visiem parādīt, ar mazu zvanveida cepurīti, uzvilktu dziļi pār acīm, viņa steidzās uz darbu, mācībām, randiņu modīgā kafejnīcā vai džeza vakaru. Šī sieviete vairs nevalkāja korseti un tērpus, kuru uzvilkšanai un aiztaisīšanai vajadzēja istabenes palīdzību – 20. gadu kleitas, pat vakaram domātās, varēja gluži vienkārši uzvilkt pāri galvai. Un tajās atšķirībā no iepriekšējā perioda tērpiem varēja brīvi kustēties.

Daudz aktīvākais dzīvesveids ne vien veicināja svārku saīsināšanos un cepuru izmēru samazināšanos, lai tās ērtāk ietilptu gan auto, gan metro – Art Deco periodā strauji nāca modē sports, savukārt pludmales izklaides papildināja sauļošanās, jo modē bija nācis Rivjēras cienīgs iedegums. Tādi dizaineri kā Žans Patū (Jean Patou) lika pamatus sportiskajai, tenisa, golfa un citu aristokrātisku sporta veidu ietekmētajai modei, bet kūrortu pludmalēs un promenādēs pirmoreiz varēja redzēt pastaigājamies dāmas biksēs – platajās “pludmales pidžamās”.

Izstādē apskatāmi tērpi un aksesuāri no Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas, no Modes muzeja un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma.