Daži fakti par latviešu tautastērpu

Latviešiem ir neskaitāmi tautastērpa varianti, ko apvieno atbilstoši pieciem Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem jeb etnogrāfiskajiem novadiem: Vidzemes, Latgales, Augšzemes, Zemgales un Kurzemes novadu tērpi. Visvairāk tautastērpu dažādība un sarežģītība pārsteidz, ja apdomājam, ka tos taču darināja paši.

Latviešu amatnieku darinājumi

Cik laika kādreiz vajadzēja, lai tiktu pie jauna svētku tērpa? Ja ierēķina nepieciešamo materiālu sagatavošanu, daudz – ne mazāk par gadu. Divi pamata audumi bija vilna un lins. Lai iegūtu vilnu, bija jāaudzē aitas, tad vilna jācērp, jāmazgā, jāvāra, jāvelē, jāskalo, jākārš, jāvērpj. Ar liniem gāja vēl grūtāk – lai no garā, cietā stiebra iegūtu šķiedru un tiktu pie aušanai piemērota diega, nabaga liniem bija jāiziet vairāk nekā desmit dažādu mokošu «procedūru», no kurām mērcēšana mārkā (īpašā dīķī) un balināšana saulē bija visvienkāršākās.

Dzijas krāsošanai var izmantot pat rudens lapas!

Foto: no Ilgas Madres grāmatas «Krāsošana ar augu krāsvielām», 1991

Līdz 19. gadsimta vidum, pat vēl ilgāk, lietoja dabiskās augu valsts krāsvielas. Tā kā lins slikti uzsūc krāsu, visi prieki tika vilnas dzijai. Ir rokdarbnieces, kuras vēl tagad zina, kā iegūt noturīgus un skaistus toņus, izmantojot to, kas aug tepat dārzos, pļavās un mežos. Toņu dažādība ir pārsteidzoša – no melnā un zilā līdz visu toņu dzeltenajiem, sarkanajiem, zaļajiem un brūnajiem, turklāt liela nozīme bija arī auga ievākšanas laikam un krāsošanas metodei. Piemēram, no pelēkā akmens ķērpja (Parmelia saxatilis) var iegūt vairākus toņus, tostarp dzelteni sarkanu – šim nolūkam nepieciešams pavasarī ievākts augs, 40 minūšu krāsošana bez kodinātāja, skalošana ūdenī un žāvēšana ēnā…

Krāsota dzija Āraišu viduslaiku festivālā.

Foto: Līga Eglīte (CC BY 2.0)

Mūsdienās vislabāk tautas tērpu darināšanas tradīcijas saglabājušās rakstainajos adītajos cimdos – savulaik topošajai sievai pūrā bija jābūt vismaz pāris simtiem cimdu pāru. Kāpēc tik daudz? Lielāko daļu no tiem dāvināja kāzās – visiem vīra radiem, kāzu viesiem, muzikantiem… Pat pūra govīm ragos kāra cimdu pārus.

Dziesmu svētki.

Foto: Dainis Matisons (CC BY 2.0)

Etnogrāfisko tērpu košumu, dažādību un bagātīgumu vislabāk var redzēt Dziesmu svētku lielajā gājienā. Tradīcija vilkt tautastērpu Dziesmu svētkos saglabājusies kopš pirmajiem Dziesmu jeb Dziedāšanas svētkiem 19. gadsimtā. 2013. gada Dziesmu svētkos piedalījās vairāk nekā 40 tūkstoši dalībnieku no simtiem deju kolektīvu un koru. Iespaidīgi, vai ne? Ne velti 2008. gadā Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcija tika iekļautaUNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Nākamie Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki notiks 2018. gadā par godu valsts simtgadei.