DIOR
DIOR
25.10.2017 — 25.04.2018

DIOR

Modes muzeja jaunā izstāde būs veltīta modes nama «Christian Dior» vēsturei un slavenās New Look kolekcijas septiņdesmitgadei. Izstādē būs apskatāmi vairāki desmiti tērpu no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas – gan Kristiāna Diora tērpi, gan viņa darba turpinātāju – Īva Senlorāna, Marka Boana, Džanfranko Ferre – radītais, vadot modes namu «Christian Dior». Būs apskatāmi arī 40. gadu tērpi un citos ietekmīgos 50. gadu modes namos, piemēram, «Pierre Balmain», «Jacques Fath», radītais, kā arī eleganti aksesuāri.
Izstāde «Dior» ļaus gūt spilgtu ieskatu 20. gadsimta otrās puses modes tendencēs un izprast Diora, nereti dēvēta arī par «modes diktatoru» un «kniepadatu tirānu», milzīgo nozīmi to veidošanā. Apmeklētājiem būs iespēja iedziļināties pārmaiņās, kas modē notika 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā, izprast Kristiāna Diora iedvesmas avotus un ceļu no darba Robēra Pigē modes namā līdz savas modes impērijas izveidei, novērtēt, kā «Diora stils» un viņa izcilā formas, apģērba «arhitektūras», detaļu un krāsu nianšu izjūta kļuva par modes nama vadmotīvu arī pēc Kristiāna Diora. Izcilais modes mākslinieks vadīja savu namu tikai desmit gadus – no 1947. gada līdz savai nāvei 1957. gadā –, taču šo nedaudzo gadu laikā radīja noturīgu stilu, kas šai modes namā joprojām ir klātesošs un tiek ar cieņu turpināts.

Savā autobiogrāfijā «Kristiāns Diors un es» (Christian Dior et moi) dižais kuturjē raksta: «Modei vienmēr ir taisnība. Tās taisnībai ir ļoti dziļi iemesli, un parasti ne modes radītāji, ne modes cienītāji šos iemeslus nenojauš.» Šos vārdus pilnā mērā var attiecināt arī uz Diora slaveno 1947. gada kolekciju «Corole», kas vēlāk tika nodēvēta par New Look – arī pats Diors nenojauta, kādu apvērsumu šie tērpi izraisīs kara seku nomocītajā Eiropā… «Pirmām kārtām es gribēju rādīt nevainojami veiktu darbu. Man nebija nodoma izraisīt modes revolūciju, es vēlējos godprātīgi piepildīt savas radošās ieceres. Bet notika tā, ka mana ļoti kautrīgā pretenzija mūsu paviršajam un nevīžīgajam laikmetam likās kā bumbas sprādziens.»

Kristiāna Diora «bumbas sprādziens» nāca īstajā laikā – sievietes visā pasaulē gaidīja ko jaunu, atbilstošu laikam. Diora piedāvātais siluets ar tievu vidukli, akcentētām krūtīm, nolaidenu plecu daļu un kupliem svārkiem, kas atgādina ziedlapiņas, pilnībā atbilda šīm prasībām. Modes nams kļuva slavens teju vai vienā mirklī – uzreiz pēc pirmās kolekcijas parādīšanas publikai. Elegantie, sievietes auguma formas izceļošie tērpi vienus sajūsmināja, atgādinot par miera laiku greznību un izsmalcinātību, par Parīzi kā modes galvaspilsētu, savukārt citus aizvainoja un saniknoja – daudziem nepatika, ka sievietes atkal tiek iežņaugtas korsetēs, citiem sievišķīgie, no daudziem auduma metriem uzburtie tērpi šķita izaicinoši dārgi un elitāri pelēkajā, kara nomocītajā Francijā. Taču tūkstošiem šuvēju visā pasaulē kopēja un tiražēja Diora siluetu, kā nu prata. Viņu ienīda un dievināja, par Dioru runāja visi un visur.

Kristiāns Diors raudzījās vienlaikus pagātnē, kur smēlās iedvesmu bērnības atmiņās, dārzos, gleznās, interjeros, vēsturiskajos tērpu siluetos, un nākotnē – ne velti savu pirmo kolekciju modes mākslinieks raksturoja ar vārdiem: «Jaunība, cerība, nākotne!» Viņš atkal gribēja redzēt sievietes-puķes – elegantas, izsmalcinātas, sievišķīgas un laimīgas...

Un Dioram tas izdevās. Viņa 1947. gadā piedāvātais romantiskais un nostalģiskais siluets noteica toni visai 50. gadu modei. Diors ir simbols: gadsimta simbols, laikmeta simbols, visbeidzot – sievišķības simbols. Daudziem tieši Diors joprojām asociējas ar Parīzes izsmalcinātību un modes augstākajām virsotnēm. Kā lakoniskā precizitātē atzīst modes vēsturnieks un kolekcionārs Aleksandrs Vasiļjevs: «Modes pasaulē ir trīs nedalāmi jēdzieni – elegance, gaume, Diors.»

Biļetes

patstāvīga apskate 7€

grupām 6€

skolēni, studenti, pensionāri 5€

gida pakalpojumi 20€

bērniem līdz 5 gadu vecumam bez maksas

Izstādes atbalstītāji:

Partneri: