Māte un bērns
Māte un bērns
08.10.2021 — 15.04.2022

Māte un bērns

Modes muzeja jaunā izstāde “Māte un bērns” aptver iespaidīgu 150 gadu periodu: no 1850. gada līdz 2000. gadam. Par godu Modes muzeja piecu gadu jubilejai izstādē būs apskatāmi dāmu un bērnu tērpi no Modes muzeja kolekcijas, kas šo gadu laikā izaugusi līdz vairāk nekā divarpus tūkstošiem priekšmetu.
Izstādes centrā ir ikoniskais mātes un bērna tēls un tā mainīgās izpausmes modē: no Viktorijas laikmeta ģimenes kulta un striktajiem ģērbšanās un piedienības noteikumiem, kas attiecās gan uz pieaugušajiem, gan bērniem, līdz lielajām pārmaiņām dzīvē un modē pēc Pirmā pasaules kara, pamazām nonākot pie mūsdienu daudz brīvākās pieejas un ērta, īpaši bērniem dizainēta apģērba. Apmeklētājiem būs iespēja redzēt gan 19. gadsimta apjomīgos dāmu tērpus ar krinolīniem un turnīriem, gan aizkustinošas meiteņu kleitiņas un zēnu uzvalciņus un jūrnieku kostīmiņus, gan 20. gadsimta pirmās puses elegantos tērpus un arī mūsdienu modes spilgtās izpausmes sieviešu un bērnu apģērbā, kā arī katram periodam atbilstošus apavus, galvassegas un rotaļlietas.

Vēl 19. gadsimtā daļa zēnu un meiteņu sāka darba gaitas tādā vecumā, kādā mūsdienu bērni apmeklē bērnudārzu, savukārt daudzi mūslaiku skolēnu vienaudži nereti strādāja padsmit stundu darbdienas, algā saņemot vien grašus. Iespēja apmeklēt skolu tolaik drīzāk bija privilēģija, nevis visiem pieejama iespēja. Taču līdzās pastāvēja arī pavisam cita pasaule, kurā glīti sasukāti zēni un meitenes nevainojamos jūrnieku uzvalciņos vai kleitiņās un smalkos ādas zābaciņos rātni pastaigājās parkā guvernantes pavadībā. Nevarēja būt ne runas par kāpšanu kokā vai lēkāšanu peļķē – šie bērni bija savu smalko un turīgo vecāku miniatūras kopijas, kam bija attiecīgi jāuzvedas un jāizskatās. Ģimenes dzīve – gan publiskā, gan privātā – 19. gadsimtā tika veidota atbilstoši noteiktiem likumiem: bija izstrādāts smalks uzvedības kodekss, kas atkarībā no diennakts stundas, gadalaika un mūža posma noteica, kas un kā jādara, kā jāuzvedas un jāizskatās. Šo rakstīto un nerakstīto noteikumu centrā bija ģimene, un tieši ģimenē tos sāka apgūt.

20. gadsimta gaitā tika piedzīvotas kardinālas pārmaiņas visdažādākajās dzīves jomās: no mākslas līdz politikai, no modes līdz veselības aprūpei, no filozofijas līdz tehnoloģijām. Visa gadsimta gaitā aizvien lielāku uzmanību pievērsa bērnu veselībai un emocionālajai labsajūtai, audzināšanai un izglītībai. Bērnu apģērbs vairs nebija pieaugušo apģērba samazināta kopija – tas bija īpaši dizainēts, lai mazajiem ļautu brīvāk kustēties un būtu vieglāk uzvelkams un mazgājams. Pēckara periodā sevi skaļi pieteica arī jauna un ietekmīga modes preču patērētāju grupa – pusaudži un jaunieši. Pēc Otrā pasaules kara ASV un Eiropā bija milzīgs dzimstības pieaugums, tā saucamais baby boom, tāpēc 50. un 60. gados sabiedrībā pieauga jauniešu un pusaudžu, tā saucamo “baby boomers”, īpatsvars. Viņi veidoja savas subkultūras, ieviesa modē savu ģērbšanās stilu, kas vairs nebija bērnu, bet vēl nebija arī pieaugušo. Bērns, un jo īpaši pusaudzis, beidzot bija iekarojis savu vietu patēriņa sabiedrībā.

Izstāde ļaus gūt ieskatu ne vien mainīgajā modē, bet arī tajās izmaiņās, ko šo 150 gadu laikā piedzīvojusi attieksme pret bērniem ģimenē, kā arī sabiedrības kopējais dzīves līmenis. Kā atzīst Modes muzeja vadītāja, arhitekte Nataļja Muzičkina: “Tas, kas mums šķiet nemainīgs – māte un bērns, attiecības ģimenē – patiesībā ir ļoti mainījies. Mīlestība pret bērniem ir dabas likums, taču cilvēks jau sen vairs nedzīvo mežonīgā dabā – viņš dzīvo kultūrā, kas nosaka arī savstarpējo attiecību kontūras, tikai, esot pārmaiņu procesa iekšienē, mēs šīs pārmaiņas ne vienmēr apjaušam un pamanām. Turklāt ikdienas dzīve un iekšējā pasaule allaž bijusi vairāk vai mazāk slēpta svešiem skatieniem un tikusi rūpīgi sargāta, tāpēc par ģimenes iekšējām attiecībām mēs varam spriest vien pastarpināti. Atskatoties vairāk nekā 150 gadus tālā pagātnē, ļoti labi redzams, ka dzīvojam pavisam citādā pasaulē, kurā ir pavisam citas attiecības un pavisam citas iespējas: mums pieejama mūsdienīga veselības aprūpe ar vakcīnām, antibiotikām un antiseptikas līdzekļiem, mēs visa mūža garumā varam iegūt izglītību, vecāki vairs neuzskata, ka bērnos jāiedresē bezierunu paklausība – mēs novērtējam bērnu zinātkāri un spontanitāti. Vecāki mīl savus bērnus un izrāda pieķeršanos viņiem biežāk nekā jebkad agrāk. Tieši tikpat lielā mērā mainījusies arī sievietes vieta sabiedrībā: no, daudzuprāt, vārgas, trauslas un pat ne visai saprātīgas būtnes, kuras vieta ir tikai mājās, sieviete kļuvusi par līdzvērtīgu un lielā daļā pasaules valstu var pati brīvi lemt savu likteni. Visas šīs izmaiņas un iezīmes labi nolasāmas arī attiecīgā laikposma modē, jo mode ir laikmeta spogulis.”

No zīda un samta līdz džinsam, no rišainām kleitiņām līdz hipiju kļošenēm, no krinolīniem līdz kuplajām New Look kleitām, no 60. gadu ģeometriskā košuma līdz mūsdienu spilgtajai eklektikai – izstāde “Māte un bērns” piedāvās brīnišķīgu iespēju redzēt ne vien to, kā mainījusies dāmu mode, bet arī kā pamazām, mainoties priekšstatiem par bērnību un bērnu vajadzībām, attīstījusies īpaša bērnu mode.

Biļetes

patstāvīga apskate 7€

grupām 6€

skolēni, studenti, pensionāri 5€

gida pakalpojumi 20€

bērniem līdz 5 gadu vecumam bez maksas