Izstāde: Spožie astoņdesmitie
Izstāde: Spožie astoņdesmitie
15.05.2019 — 13.10.2019

Izstāde: Spožie astoņdesmitie

Košajai un ekstravagantajai 80. gadu modei veltītā izstāde tapusi sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fondu. 20. gadsimta 80. gadi ir spožs periods, kam raksturīgs jauns sievietes tēls un atmiņā paliekošs siluets ar platiem pleciem un apjomīgām frizūrām.
Daudzas Rietumvalstis 80. gados piedzīvo strauju ekonomisko augšupeju: vidusšķira dzīvo aizvien labāk un tērē aizvien vairāk, attīstās ražošana un tehnoloģijas. Tieši 80. gadi ir sadzīves elektrotehnikas un personālo datoru uzplaukuma laiks: tiek izgudrota datorpele, tiek izdots pirmais kompaktdisks un pirmoreiz tiek izmantota smaidiņa emocijzīme, bet 1989. gadā tiek piedāvāta World Wide Web ideja, liekot pamatus mūsdienu internetam.

Sievietes 80. gados daudz aktīvāk ienāk darba tirgū un biznesā, veido karjeru, kļūst pašpārliecinātākas un ambiciozākas. Atpazīstamu un spilgtu vizuālo tēlu rāda 80. gadu kulta seriāli «Dallasa» un «Dinastija». Reālajā dzīvē tās ir ietekmīgas sievietes, kuras nereti kļūst arī par stila ikonām: Mārgarete Tečere, pirmā sieviete, kas kļuvusi par Lielbritānijas premjerministri, princese Diāna, kuras tēls kļūst par iedvesmu miljoniem sieviešu visā pasaulē, pasaules lielvaru vadītāju dzīvesbiedres Nensija Reigane un Raisa Gorbačova.
Modē tiek mazāk akcentētas ierastās vijīgi noapaļotās sieviešu auguma formas, dodot priekšroku apgrieztas trapeces siluetam: ar polsteriem un piegriezuma palīdzību stipri paplatināti pleci, kā arī izceltas kājas – svārku garums lielākoties ir krietni virs ceļa.

Birojos valda t.s. «power dressing» stils, kas aizsācies ASV ar ieteikumiem strādājošām sievietēm aizgūt vīriešu uzvalka strikto, lietišķo, spēkpilno estētiku, lai spētu sekmīgi konkurēt darbā un biznesā. Savukārt vakara apģērbā dominē disko stilistika: gari, slaiki tērpi, kas šūti no spīdīgiem, metalizētiem, bieži vien elastīgiem audumiem, bagātīgi dekorēti ar pērlītēm, spīguļiem, mākslīgajiem akmentiņiem. 80. gadu modei raksturīgi spilgti, piesātināti toņi: gan neona krāsas, gan dārgakmeņu toņi. Iecienīti ir ģeometriski raksti (svītras, rūtis), kā arī spilgtas apdrukas. Nereti tērpā tiek izmantots divu krāsu salikums, piemēram, melns un sarkans, zaļš un zils, balts un dzeltens.

Sieviete šai laikā ne vien cīnās par savu karjeru un biznesu, bet arī agresīvi demonstrē seksualitāti – līdzīgi popdziedātājai Madonnai. Itāliešu modes dizainers Džanni Versače seksualitāti padara par atpazīstamu sava modes nama zīmi, īpaši reklāmās. Citi dizaineri pievēršas estetizēta fetiša elementiem modē – tērpos atkal parādās korsete, ko dažādās variācijās apspēlē virkne spilgtāko 80. gadu modes dizaineru.

Mainās attieksme pret modi un dizaineru apģērbu – Rietumvalstu ekonomiskā uzplaukuma ietekmē atkal kļūst aktuāli tērēt naudu un izrādīt savu statusu ar dārgu apģērbu palīdzību. Par nozīmīgu modes industrijas iezīmi kļūst uz apģērbiem un aksesuāriem redzamās vietās izvietoti modes namu logotipi. Mārketinga speciālisti ievieš jaunu pirktspējīgās publikas dalījumu, centrā liekot t.s. japijus (no angļu Yuppies – young urban professionals) – labi pelnošus jaunus profesionāļus, kuri labprāt tērē ievērojamas summas luksusa precēm un izklaidēm, tostarp modei.

Vienlaikus ar spožumu un glamūru milzīga ietekme uz 80. gadu modi ir fitnesa un sporta kultūrai. Tieši 80. gados aizsākas sporta apavu mode – krosenes kļūst par neatņemamu garderobes sastāvdaļu. Vienas no slavenākajām ir 1985. gadā radītās «Nike Air Jordan», kas tapušas sadarbībā ar leģendāro basketbolistu Maiklu Džordanu. Aktrise Džeina Fonda aizsāk globālu apsēstību ar aerobiku, daudzi no rītiem skrien, kā obligātu aksesuāru izmantojot «Sony Walkman» pārnēsājamo mūzikas atskaņotāju, kā arī frotē pieres lenti un aproces.

Mūzika ietekmē modi tik spēcīgi kā nekad – tas izpaužas gan spilgtās subkultūrās (panki, metālisti, jaunie romantiķi, vēlāk arī goti, agrīnā reiva un hiphopa fani), gan kulta mūzikas kanālā MTV. Šis mūzikai veltītais TV kanāls sāk raidīt 1981. gadā, kļūstot par nozīmīgu jauniešu izklaides daļu. Videoklipos redzētais aizvien spēcīgāk ietekmē ikdienas ģērbšanās veidu, veidojot nemitīgu mūzikas un modes mijiedarbību.

80. gadu beigās spilgti iezīmējas Japānas dizaineru aizsāktais modes virziens: askētisks, aseksuāls, nereti dekonstruktīvs, tumšos vai neitrālos toņos ieturēts. Japānas dizaineri, īpaši Jodzi Jamamoto, smeļas iedvesmu Japānas tradicionālajos brīva piegriezuma tērpos, apvienojot tos ar Rietumu modei raksturīgiem materiāliem un apdares paņēmieniem, radot savdabīgus, daudzslāņainus un askētiskus tērpus. Līdzīgu ceļu iet arī beļģu modes dizaineri, skaļi un pārliecinoši piesakot sevi pasaules modes ainavā ar tumšāku, sarežģītāku, nereti uz dekonstrukciju orientētu modi. Savu īsto uzplaukumu un ietekmi japāņu un beļģu mode lielā mērā piedzīvo nākamajā desmitgadē.

Izmaiņas modē 80. gadu beigās sakrīt ar izmaiņām politiskajā ainavā – 1989. gadā tiek demontēts bēdīgi slavenais Berlīnes mūris, iezīmējot Aukstā kara laikmeta beigas un PSRS ietekmes samazināšanos, kas noslēdzas ar Padomju Savienības iziršanu neatkarīgās valstīs.

Izstādē būs eksponēti kā izcilu desmitgades modes dizaineru – Tjerī Muglera, Žana Pola Gotjē, Īva Senlorāna, Pjēra Kardēna, Karla Lāgerfelda u.c. – tērpi, tā krāsainā 80. gadu ielu mode. Neliela ekspozīcijas daļa būs atvēlēta arī tolaik vēl Padomju Latvijas modei, kuras centrā atradās Rīgas Modeļu nams.

Biļetes

patstāvīga apskate 7€

grupām 6€

skolēni, studenti, pensionāri 5€

gida pakalpojumi 20€

bērniem līdz 5 gadu vecumam bez maksas