1918. Brīvības šiks
1918. Brīvības šiks
04.10.2018 — 21.04.2019

1918. Brīvības šiks

Izstāde tapusi Modes muzeja un Aleksandra Vasiļjeva fonda sadarbībā, piedaloties Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam. Tā aptver laikposmu no 1912. līdz 1924. gadam, tajā apskatāmi arī tērpi, kas tikuši valkāti Rīgā.
Pretrunu pilns laiks, kurā jaunais pamazām nomaina veco – un ne vienmēr tas notiek secīgi – vienlaikus pastāv gan automašīnas, gan zirgu pajūgi, korsetēs iežņaugtas dāmas un emancipētas jaunkundzes, mehanizācija un smags fizisks darbs. Līdz 1914. gadam aristokrātija un turīgā vidusšķira bauda pārticību un greznību, turpinās Belle Époque jeb «Skaistais laikmets», kurā sievietei lielākoties atvēlēta smalka rotājuma loma.

Nemanāmi, taču nenovēršami sāk paātrināties dzīves temps. Pilsētās pieaug iedzīvotāju skaits, automašīnas, tramvaji, vilcieni un tvaikoņi pārvietojas aizvien ātrāk, pilnveidojas tehnika, kas sola drīzumā atbrīvot cilvēkus no smaga, nogurdinoša darba. Līdz ar telefona parādīšanos paātrinās arī saziņa.
Sociālās revolūcijas pagaidām eksistē tikai ideju līmenī, taču mākslā gan revolūcija notiek pa īstam. Kubisms, futūrisms, supremātisms, ekspresionisms izgāž pār apstulbušo skatītāju veselu gūzmu dažādu stūrainu «-ismu», kas biedē nesagatavoto publiku.

Reakcija uz aizvien straujāko dzīves tempu un bailēm nokļūt mašīnu varā ir pastiprināta interese par dabisko, instinktīvo, noslēpumaino, neizskaidrojamo, juteklisko. Šo interesi gluži negaidīti atbalsta zinātnes atklājumi, kas saistīti ar neredzamiem, taču vareniem spēkiem: elektrons, kas spēj apgaismot mājokļus un darbināt motorus, neredzamie, bet visur iekļūstošie rentgena stari, apbrīnojamas magnētiskas parādības. Izrādās, pasaulē ir daudz noslēpumainu spēku, par kuru esamību agrāk neviens pat nenojauta. Pasaule ne vien paātrinājās, bet arī paplašinājās.

Mēģinājumos apjaust dažādos procesus, iegūt līdzsvaru un atrast savu vietu strauji mainīgajā pasaulē cilvēki pievērsās dažādām mistiskām mācībām, aizrāvās ar hipnozi un okultām praksēm, piedalījās dažādos filozofijas pulciņos un lasījumos.  

Pirmais pasaules karš, kas sākās 1914. gada augustā, salauž ierasto dzīves kārtību un paātrina pārmaiņu procesus, kas bija aizsākušies jau gadsimta pašā sākumā: sieviešu cīņu par savām tiesībām, nāciju cīņu par pašnoteikšanos, nabadzīgo slāņu cīņu par labāku dzīvi.

Vīriešiem aizejot karā, pilnībā mainās sieviešu loma sabiedrībā: trauslās, korsetēs tērptās dāmas pārtop žēlsirdīgajās māsās, autovadītājās, fabriku strādniecēs, ierēdnēs… Mainās arī mode: greznos, bagātīgi rotātos un no dārgiem audumiem šūtos tērpus nomaina daudz praktiskāks apģērbs, stingro korsešu vietā nāk brīvāks siluets, greznības vietā – taupība un funkcionalitāte.

Valstis cita pēc citas beidzot piešķir tiesības sievietēm piedalīties vēlēšanās, paplašinās viņu iespējas iegūt augstāko izglītību, strādāt, ceļot; sievietes iegūst tiesības mantot īpašumus, pieteikt šķiršanos un saņemt pašas savu pasi – sievietes aizvien aktīvāk iesaistās sociālajā dzīvē.

Kara sekas ir arī milzīgas izmaiņas Eiropas kartē. Sabrūkot cariskās Krievijas, Austroungārijas, ķeizariskās Vācijas un visbeidzot arī Osmāņu impērijai, rodas virkne salīdzinoši nelielu, neatkarīgu valstu, tostarp trīs Baltijas valstis – Latvija, Lietuva un Igaunija. Ikviena no šīm valstīm vēlas sevi apliecināt, tālab Eiropas modē (kā piegriezumā, tā rakstos un rotājumos) strauji uzplaukst nacionālo motīvu pārbagātība. Tērpi joprojām ir eleganti, taču tiem ir daudz vienkāršāks piegriezums, kas arī asociējas ar brīvību.

Izstādē apskatāmi tērpi, aksesuāri un mēbeles no ietekmīgiem šī perioda modes namiem un dizaineriem: Worth, Redfern, Callot Soeurs, Jean Patou, Erté.

Biļetes

patstāvīga apskate 7€

grupām 6€

skolēni, studenti, pensionāri 5€

gida pakalpojumi 20€

bērniem līdz 5 gadu vecumam bez maksas