Nataļja Muzičkina un Aleksandrs Vasiļjevs
Pēc Maskavas Arhitektūras institūta absolvēšanas iestājās Mākslinieku savienībā un 15 gadus nodarbojās ar keramiku un tēlniecību.
Nataļjas Muzičkinas veidotie fajansa trauki
Nataļja: «Laikā, kad beidzu institūtu, arhitekta darbs bija visai vienveidīgs – pamatā tā bija tipveida dzelzsbetona ēku projektu pielāgošana konkrētiem apstākļiem. Mēs visi atceramies šo padomju arhitektūras periodu, kas aiz sevis visā valstī atstājis vienlīdz nomācošus dzīvojamos rajonus.»
Pēc vairākiem ASV pavadītiem gadiem Nataļja atkal pievērsās arhitekta profesijai un nodarbojās ar projektēšanu.
«Arhitekts veido sava radītā darba tēlu un rasējumus, taču nepieskaras ķieģeļiem, bet man ļoti patīk pašai kaut ko darīt – ar savām rokām. Man patīk konstruēt objektus, izdomāt inženierijas risinājumus. Tas laikam nav pārāk tipiski sievietei, bet ļoti palīdz man darbā.»Patlaban Nataļja dzīvo Rīgā.
Nataļja: «Rīga ir satriecoša pilsēta. Kā arhitekte varu droši apgalvot, ka šī ir ideāla pilsēta – tieši tāda, kāda vajadzīga mūsdienu cilvēkam: ne pārāk liela, zaļa, ar pareizu vecā un jaunā līdzsvaru, ar skaistām priekšpilsētām. Pa Rīgu ir ļoti patīkami braukt ar velosipēdu un staigāt.»
2014. gadā Nataļja atrada Vecrīgā telpas modes muzeja veidošanai.
Nataļja: «Man patīk vēsture un kultūra, es sapņoju izveidot savu muzeju. Rīgā sastapu senu paziņu – Aleksandru Vasiļjevu. Sen, vēl skolas gados, mēs, Sašas tērpu kolekcionēšanas kaislības iedvesmoti, savācāmies lielā kompānijā, saģērbāmies senlaicīgos apģērbos un pastaigājāmies pa ielām un bulvāriem, liekot garāmgājējiem pasmaidīt, bet reizām arī sadusmoties.
Aleksandrs Vasiļjevs, Nataļja Muzičkina un draugi. Ap 1977. gadu
Modei veltīta muzeja ideja man šķita vienkārši lieliska, bet Aleksandrs Vasiļjevs šo ideju atzina par labu esam un piedāvāja sadarboties ar savu fondu. Skaistums, sadzīve, vēsture, kultūra un tās mīti – vienvārdsakot, laikmeta audums – «audums», saprotat? Tas atkal ir par modi – tas viss šķiet tik interesanti, par to gribas runāt, to gribas parādīt, gribas dalīties savā redzējumā un domās ar skatītājiem.»